Prokrastinācija un radīšana

Mārstaļu ielas 6. namam ir raiba vēsture.

12.–14. gadsimtā šajā vietā bijusi lībiešu ciema saimnieciskā zona. Vēlāk tagadējā Mārstaļu ielā ienāca tirgotāji viduslaikiem raksturīgajā apbūvē – mūra ēkas uz samērā šaura gruntsgabala.

Tagad mēs redzam izcilu baroka–klasicisma laika vecpilsētas apbūves pieminekli. Par tā būvvēsturi stāsta gotikas laika (15. un 16. gadsimts) apbūvei raksturīgās gaismas nišas, 17. gadsimtā tapusi jumta konstrukcija un mūru fragmenti. Ar 18. gadsimtu datētais galvenās fasādes centrālo daļu rotājošais, ar rokoko detaļām veidotais portāls ieļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kopš 19. gadsimta sākuma saglabājusies galvenās fasādes kompozīcija (izņemot vēlāk pārveidoto pirmo stāvu – logus un portāla augšējo daļu) un gadsimta beigu amatniecības skolu reprezentējošās koka kāpnes, kā arī sienas gleznojums.

Namā dzīvojuši tirgotāji, šeit bijuši veikali, tāpēc izbūvēti skatlogi. Pirms nacionalizācijas 1940. gadā namā darbojās brāļu Štreifu kafijas veikals. Padomju laikā, 60. gados, nama pirmajā stāvā un pagrabā bija Rīgas Centrālā universālveikala noliktava, otrajā stāvā atradās dzīvokļi, bet trešajā – Baltijas montāžas pārvaldes kopmītne. Ceturtais stāvs bija nodots Rīgas pilsētas Maskavas rajona pārtikas tirdzniecības pārvaldes sporta bāzes rīcībā.

Pēc nama restaurācijas 80. gadu beigās šeit atrodas Latvijas Fotomākslinieku savienība ar Fotonama izstāžu zālēm. 1991. gadā pagrabā un pirmajā stāvā darbību sāk interjeristu un dizaina mākslinieku klubs ar izstāžu zāli Štreifu kafijas veikala vietā, kā arī kafejnīcu. Tas ir pamats, uz kura 90. gadu sākumā Laumas Ratnieces vadībā rodas mākslas galerija “M6”, kas līdz ar kafejnīcu kļuva par leģendām apvītu mākslinieku bohēmas vietu. 21. gadsimta sākumā mājas īpašnieki namā ierīkoja hosteli. 2018. gadā pieņemts lēmums ēku nodot muzeja vajadzībām.

Muzejs rekonstruēto vēsturisko namu atgriež Rīgas kultūras kartē, iekārtojot laikmetīgu muzeja pastāvīgo ekspozīciju “Prokrastinācija un radīšana”. Tā veidota kā «māja mājā» ar deviņām istabām. Katrai no tām ir savs vadmotīvs, kas apvieno konkrētajā istabā “dzīvojošās” mūsu rakstniecības un mūzikas izcilības, akcentējot radošuma cilvēciskos aspektus: radīšanas rituālus, iedvesmas avotus, iemīļotas ikdienas nodarbes.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana”. Foto: Juris Rozenbergs, sadarbībā ar žrunālu “Jauns OK” un portālu jauns.lv

Ekspozīcija radīta, atzīmējot Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150. gadskārtu. Tā ir pirmā ekspozīcīja Latvijā un pasaulē, kas veltīta latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas dzimšanai, gaitai un turpinājumam. Likumsakarīgi, ka ekspozīcijas mājvieta ir Mežaparka Lielā estrāde, kur šī tradīcija attīstījusies un nostiprinājusies.

Ekspozīcija ļauj piedzīvot stāstu, kā personiskas izvēles ceļš kļūst par kustību, kas apvieno tautu. Katrā no dziesmusvētku pieredzēm ir daļa no lielā stāsta par latviešu nāciju un Latvijas valsti, tās vērtībām, kultūras zīmēm un cilvēkiem.

Ekspozīciju veido četri objekti. Dziesmusvētku simbols Līgo karogs savieno laikus un cilvēkus. Interaktīvā siena “Laika upe” līdzās vēsturisku faktu uzziņai ļauj izdzīvot atmiņu stāstus un redzēt artefaktus. Multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē” manifestē dziesmusvētku dzimšanu no dabas un cilvēka gara, kas izaug līdz tehnoloģiski vērienīgam un vienlaikus emocionālam kopkora dziedājumam estrādē. Klausīšanās krēslos iespējams gremdēties kopkora unikālajā skanējumā –  svētku repertuāra 24 dziesmu interpretācijās.

Ekspozīcijas otrais stāvs Kopienas telpā atvēlēts aktivitātēm, kurās aicināti satikties gan svētku dalībnieki, rīkotāji un skatītāji, gan interesenti, kas vēlas iepazīt, atcerēties un pētīt dziesmusvētku tradīciju. Kopienas telpā atrodas Mantojuma skapis – brīvpieejas grāmatplaukts, kurā apkopoti dažādi materiāli par dziesmusvētkiem. Šeit var aplūkot mainīgās izstādes un apskatīt unikālās meistara Dāvida Kļaviņa būvētās klavieres “Una Corda Piano”. Tā ir telpa pētniecībai un arī semināru, lekciju, diskusiju un citu pasākumu rīkošanai.

Dziesmusvētku telpa

Muzeja krātuve atrodas jaunā muzeju krātuvju kompleksā, kas uzcelts 2019. gadā. Kompleksā tiek glabāti arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas kino muzeja krājumi.

Muzeja krātuvju kompleksā atrodas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītava, kurā var iepazīties ar mūsu krājumu un apskatīt izvēlētos krājuma priekšmetus. Informācija par muzeja priekšmetiem pieejama elektroniskajā katalogā un kartotēkā.

Kopš muzeja mainīgo izstāžu zāles atklāšanas 2020. gadā tajā notikušas vairākas muzeja vērtības izceļošas izstādes: “Himnai 100”, “Es, rakstāmmašīna”, kas bija nominēta Latvijas Muzeju biedrības Gada balvai, “Rīgas Strādnieku teātris 1926–1935”, “Linards Tauns – mūžīgais mākonis”, “SAN”. Pašlaik apskatāma izstāde “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai”, kas ir daļa no muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti atklājoša izstāžu cikla, jo izstādē atklāta kino mākslas un literatūras mijiedarbība un interpretācijas.

Kopš 2021. gada rudens ar moto “Vieta jaunām pieredzēm un nozīmīgām sarunām” darbojas muzeja kultūrtelpa “Tintnīca”. Tajā tiek rīkoti pasākumi ciklos: “Literatūras viesistaba”, “Melomānu salons”, “Tintnīca bērniem”. Papildinot jauniešiem veltīto pasākumu ciklu “Tintnīca sapņotājiem”, muzejs piedāvā arī raidierakstu “SiltumTintnīca sapņotājiem”.

Muzeja krātuve