Pētniecība
Muzeja pētniecības darba pamatā ir tā krājuma kvalitatīva izpēte. Īpašu uzmanību pievēršam krājuma vēsturiskajai daļai.
Mēs pētām
Muzeja pētnieciskā darba process ietver krājuma komplektēšanu jeb priekšmetu iegūšanu muzeja īpašumā saskaņā ar krājuma darba politiku. Tas ir mērķtiecīgs darbs, lai iegūtu ekspozīcijām un izstādēm nepieciešamos muzeālos priekšmetus; veidotu rakstniecības un mūzikas tagadnes personību kolekcijas; apzinātu krājumā maz esošu vai vispār neesošu nacionālas nozīmes radošo personību kolekcijas, tās veidotu un papildinātu.
Pētniecības darbs ietver jauniegūto priekšmetu zinātnisko aprakstu veidošanu, ko sauc par krājuma apstrādi. To veic Krājuma izpētes nodaļas darbinieki – mākslas eksperti. Priekšmetu zinātniskie apraksti ir kolekciju datu bāžu (muzeja elektroniskais katalogs MUPUS, sadarbības partnera Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās kolekcijas: “Dziesmu svētku krātuve”, “Rainis un Aspazija” u. c.) pamats.
Mūsu pētniecības darba plašai auditorijai redzamākā daļa ir sabiedrībai aktuāla un nozīmīga komunikācijas satura veidošana – ekspozīcijas, izstādes, konferences, lekcijas, nodarbības, pasākumi, publikācijas u. c.
Ar saviem pētījumiem iekļaujamies aktuālajos akadēmiskās un profesionāļu vides procesos, dodot nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojuma laikmetīgā komunikācijā Latvijā un starptautiskā vidē.
Sadarbojamies ar dažādu nozaru profesionāļiem, lai muzeja vērtību stāsti iegūtu oriģinālu un mākslinieciski augstvērtīgu izteiksmi.
Ar pētījumu rezultātiem var iepazīties mūsu rīkotajās zinātniskajās konferencēs un rakstu krājumos “Akti. Fakti. Artefakti”, digitālajā žurnālā “Stāstnesis”, rubrikas “Mēneša priekšmets” stāstos mājaslapā un muzeja sociālo mediju kontos.
Citi pēta mūsu krājumu
Mūsu krājuma vērtības iedvesmo gan zinātniekus, gan māksliniekus.
Grāmatu, lugu, filmu un seriālu scenāriju autori muzejā atrod liecības, ko interpretēt savos mākslas darbos. Tā vēsturiskie priekšmetu stāsti tiek pārradīti jaunos stāstos un sāk citu dzīvi mūsdienu cilvēku emocijās un atmiņās.
Mākslas krājuma vērtības tiek eksponētas citu muzeju izstādēs un ekspozīcijās.
Daži piemēri:
- “Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums” – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāde (2024–2025).
- “Pansija pilī” – studijas “Mistrus media” daudzsēriju mākslas filma. Dokumentālās sērijas režisors Gints Grūbe (2024).
- “Dzejnieks un Auķis” – LTV dokumentālā filma par Ausmu Kantāni un Imantu Ziedoni. Režisors Guntis Lēmanis, scenārija autore Ilze Strenga (2023).
- “Smiļģis” – Dailes teātra izrāde par Eduardu Smiļģi. Lugas autore Māra Zālīte, režisors Viesturs Kairišs (2021).
- “Es esmu…” – izdevniecības “Dienas Grāmata” romānu un monogrāfiju sērija par latviešu literatūras klasiķiem (kopš 2019.).